Apakšprojekts iecerēts kā individuālu pētījumu kopa, kas kalpotu līdzšinējā zinātniskā veikuma būtiskai papildināšanai, sniedzot mūsdienu metodoloģijai atbilstošu teorijas, artefaktu, institūciju un politiskā konteksta izpēti noteiktos tematiskos aspektos. Uzmanības fokusā būs socreālisma klasiskā modeļa adaptācijas mākslas teorijā un kritikā pirmajā padomju varas gadā (1940–1941) (Stella Pelše), “dubultā koda” vēstījumu evolūcija Latvijas padomju perioda tēlotājā mākslā (Eduards Kļaviņš), Latvijas funkcionālisma un neoklasicisma arhitektūras attīstība, case study ietvaros aplūkojot arhitekta Ernesta Štālberga mantojumu (Karīna Horsta), kā arī mākslinieka, mākslas pedagoga un dievturu aktīvista Jēkaba Bīnes personība un daiļrade, analizējot to laikmeta kontekstā (Agita Gritāne). Pētījumu rezultātā iegūtās zināšanas paplašinās sabiedrības izpratni par vairākiem līdz šim maz zināmiem vai tikai daļēji apzinātiem mākslas un arhitektūras fenomeniem un to mijiedarbību ar Latvijas sarežģīto, dažādu ārēju faktoru ietekmēto politisko vēsturi.

Atkarībā no autoru pētījumu mērķiem un uzdevumiem tiks lietotas vairākas metodes, kas vispārīgi raksturojamas kā specifiskas un individuāli izvēlētas dažādu metožu (socioloģiskās, postkoloniālisma, ikonogrāfiski ikonoloģiskās, formveides analīzes, semiotikas) kombinācijas.

Apakšprojekta īstenošanas periods: 2020. gada 1. oktobris – 2022. gada 30. septembris.

Projekta izpildītāji:

galvenā izpildītāja, apakšprojekta zinātniskā vadītāja, MVI vadošā pētniece Dr. art. Stella Pelše

izpildītājs, MVI vadošais pētnieks, profesors Dr. habil. art. Eduards Kļaviņš

izpildītāja, MVI pētniece, doktorante Mg. art. Karīna Horsta

izpildītāja, doktorante Mg. art. Agita Gritāne

Plānotie apakšprojekta rezultāti:

• Divas zinātniskās publikācijas Scopus datubāzē iekļautajā žurnālā “Mākslas Vēsture un Teorija” (Stella Pelše, 2021; Eduards Kļaviņš, 2022)
• Aizstāvēta disertācija “Mākslinieka Jēkaba Bīnes (1895–1955) dzīves gājuma un daiļrades vērtējums 20. gs. pirmās puses mākslas, sociālo un politisko notikumu kontekstā” (Agita Gritāne)
• Aizstāvēta disertācija “Arhitekts Ernests Štālbergs (1883–1958)” (Karīna Horsta)
• Monogrāfija par arhitektu Ernestu Štālbergu (Karīna Horsta, 2023)

Apakšprojektā tiek izstrādātas jaunas metodes un izmantoti inovatīvi teorētiski instrumenti, lai radītu oriģinālus pētījumus par Latvijas mākslas vēsturi, laikmetīgo mākslu un kultūras parādībām plašākā nozīmē. Tiek veidota jauna feministiskās mākslas refleksijas forma – viscerālais feminisms –, kas atbilst gan pasaulē aktuālajiem akadēmiskās pētniecības standartiem, gan Latvijas ģeopolitiskajai kultūrsituācijai.

Apakšprojekts ir individuālu pētījumu kopa par tādiem jautājumiem kā mūsdienu estētiskās un kritiskās teorijas, mākslas filozofija, feminisma filozofija, afektu teorija, jaunais materiālisms, ķermeniskums, rīcībspēja, postkoloniālisms, postsociālisms, intersekcionālā teorija, miesas estētika, postpadomju māksla, laikmetīgā māksla, mākslas vēstures pārrakstīšana un mākslas procesu politiska interpretācija.

Aktualitāti apliecina analogu pētījumu trūkums, tāpēc izvirzīti vairāki svarīgi, līdz šim Latvijas kultūras interpretācijā neapgūti metodoloģiski jautājumi. Dažādu kritisko teoriju pielietojums Latvijas vizuālās mākslas analīzē līdz šim bijis ierobežots, tāpēc zinātniskajā pētniecībā un publiskajās diskusijās nepamanīti un nenovērtēti palikuši vairāki aspekti, kas cieši saistīti ar dzimti, seksualitāti, ķermeni, nacionalitāti, ģeopolitisko piederību un citiem identitāti veidojošiem aspektiem. To aktualizēšana ne tikai ļautu padziļināt izpratni par laikmetīgās mākslas procesiem un Latvijas mākslas un kultūras vēsturi, bet arī ieviestu aktuālas metodes un novērstu stereotipisku domāšanu pašu pētnieku vidū. Apakšprojekta individuālo pētījumu kopa izmanto metametodoloģisku pieeju: pasaulē aktuālo vizuālās mākslas teoriju savstarpēji papildinošu metožu apguve, izvērtēšana, attīstīšana un pielietošana pētniecībā.

Apakšprojekta īstenošanas periods: 2020. gada 1. oktobris – 2022. gada 30. septembris.

Projekta izpildītāji:

galvenais izpildītājs, apakšprojekta zinātniskais vadītājs, profesors Dr. phil. Jānis Taurens

izpildītāja, doktorante Mg. art. Jana Kukaine

Plānotie apakšprojekta rezultāti: 

• Izpildītāju individuālo pētījumu zinātniskās publikācijas Scopus datubāzē iekļautos izdevumos, publikācija izdevniecības Bloomsbury Academic rakstu krājumā, publikācijas Latvijas medijos (Punctum, Satori)
• LMA lekciju kursu satura papildināšana
• Izstāžu kūrēšanas darbs (laikmetīgās mākslas izstāde)
• Feminisma mākslas ģenealoģijas izstrādāšana, mākslinieciskās jaunrades veicināšana
• Aizstāvēta disertācija “Viscerālā feminisma estētika kā mākslas analīzes metode” (Jana Kukaine)

Apakšprojekta fokusā ir Latvijas jūgendstila perioda arhitektūras meistara Konstantīna Pēkšēna darbība, viņa darbnīcā strādājošo jauno arhitektu projekti un darbi, iekļaujot tos plašā kultūrvēsturiskā kontekstā, jo 19.–20. gadsimta mijas periods Latvijā, kas jau aplūkojams kā “valsts pirms valsts”, ir dinamisku pārmaiņu laiks gan politisko, gan māksliniecisko procesu ziņā.

Apakšprojekts iecerēts kā individuālu pētījumu kopa. Tās radīšanā būtiska loma būs 2022. gada janvārī plānotajai starptautiskajai zinātniskajai konferencei “Konstantīns Pēkšēns (1859–1928) un viņa laiks”, kas kalpos kā bāze analoga nosaukuma rakstu krājuma manuskriptam (paredzēts izdot sadarbībā ar izdevniecību “Neputns”).

Aktualitāti apliecina līdzīgu pētījumu trūkums, tāpēc izvirzīti vairāki svarīgi, līdz šim neapgūti vai nepilnīgi atbildēti jautājumi un izvēlētas retāk pētītas Latvijas kultūras vērtības. Apakšprojekta pētījumu izstrādē sadarbojas pieredzējuši pētnieki un studējošie.

Apakšprojekta īstenošanas periods: 2020. gada 1. oktobris – 2022. gada 30. septembris.

Projekta izpildītāji:

galvenā izpildītāja, apakšprojekta zinātniskā vadītāja, profesore Dr. art. Silvija Grosa

galvenā izpildītāja, MVI vadošā pētniece Dr. art. Kristiāna Ābele

izpildītāja, docente Mg. art. Inta Pujāte

izpildītāja, doktorante Mg. art. Anete Ulmane

izpildītāja, doktorante Mg. art. Agnese Tambaka

Plānotie apakšprojekta rezultāti:

• Divas zinātniskās publikācijas Scopus datubāzē iekļautos izdevumos (Kristiāna Ābele, 2020; Kristiāna Ābele, 2021)
• Starptautiska zinātniska konference (2022) un rakstu krājums “Konstantīns Pēkšēns (1859–1928) un viņa laiks” (sast. Silvija Grosa, 2022), piedaloties apakšprojekta izpildītājiem
• Aizstāvēta disertācija “Fotogrāfija Latvijā. 1889–1914” (Inta Pujāte)

Apakšprojektā iecerēts pētīt Latvijas amatniecības un profesionālās mākslas simbiozi. Tiks izzināti jēdzieni “etniskais”, “tradicionālais”, “amatniecība”, “kultūras mantojums”, “kultūras vērtības”, “identitāte” un aplūkota to mijiedarbība ar profesionālo mākslu nacionālās identitātes naratīvu veidošanā no 19. gadsimta beigām līdz mūsdienām. Mērķis ir identificēt etnisko mākslā (idejas, formas, kompozīcija, krāsas, motīvi, amatniecības veidi, noskaņa u. tml.), kas caurvij profesionālo mākslu un ir Latvijas kultūras identitātes pamatā.

Pētījumos svarīga ir līdzšinējās literatūras un avotu analīze, jaunu interpretāciju radīšana un publicēšana, tāpat tēmas izpētē lietotās terminoloģijas un pētniecības metožu pārskatīšana, integrējot jaunākās starptautisku pētījumu atziņas, kā arī darbs ar krājuma materiāliem Latvijas atmiņas institūcijās, pētot atsevišķus tradicionālās amatniecības aspektus. Studenti izpētē gūtās atziņas integrē pētniecībā balstītos mākslas darbos, bet pasniedzēji – lekciju kursos. Apakšprojekta ietvaros tiek radītas jaunas datu kopas, zinātniskas un populārzinātniskas publikācijas, kā arī organizētas publiskas lekcijas, diskusijas un semināri.

Apakšprojektā apvienojušies pieredzējuši pētnieki, jaunie pētnieki, profesionāli mākslinieki un studējošie. Pētījuma unikalitāti nosaka starpdisciplināra pieeja – mākslas vēsturnieku, profesionālo mākslinieku, amatnieku, kā arī gan mākslas, gan teorijas studentu savstarpēja sinerģija. Nodibināta sadarbība arī ar kultūras mantojuma glabātājiem un organizētājiem. Identificēta arī sakrālās un tautas mākslas savstarpējā mijiedarbība.

Apakšprojekta īstenošanas periods: 2020. gada 1. oktobris – 2022. gada 30. septembris.

Projekta izpildītāji:

galvenā izpildītāja, apakšprojekta zinātniskā vadītāja, asociētā profesore Dr. art. Inese Sirica

izpildītāja, MVI vadošā pētniece Dr. art. Daina Lāce

izpildītāja, profesore Mg. art. Ieva Krūmiņa

izpildītāja, doktorante Mg. art. Elīna Veilande-Apine

izpildītājas, tekstilmākslas specialitātes maģistrantes Una Valtere un Janta Meža

izpildītāja, tekstilmākslas specialitātes maģistrante Šarlote Baškevica

izpildītāja, Mākslas vēstures un teorijas apakšnozares bakalaura programmas studente Rebeka Lūcija Brālīte

Plānotie apakšprojekta rezultāti:

• Izpildītāju individuālo pētījumu zinātniskas publikācijas Scopus datubāzē iekļautos žurnālos (“Mākslas Vēsture un Teorija”, “Letonica”)
• Zinātniska publikācija Ungārijas Zinātņu akadēmijas starptautiskā periodiskā izdevumā Acta Ethnographica Hungarica (Inese Sirica)
• Pētījums un manuskripts par tradicionālo amatniecību un tās mijiedarbību ar profesionālo mākslu (Inese Sirica)
• Pētījums un manuskripts monogrāfijai “Sakrālā arhitektūra un māksla Liepājas pilsētā un vēsturiskajā Liepājas rajonā” (Daina Lāce)
• Pētījums “Radošo eksperimentu simbioze profesionālajā tekstilmākslā un amatniecībā Padomju Latvijā” (Elīna Veilande-Apine, Inese Sirica)
• Pētījums “LMA tekstilmākslas specialitātes absolventi kā mākslas izglītības veicinātāji (tautas lietišķās mākslas studiju piemērs)” (Elīna Veilande-Apine)
• Pētījums “Etniskais (tekstil)mākslā” (Ieva Krūmiņa)
• Tematiskas datu kopas (Elīna Veilande-Apine, Una Valtere, Janta Meža, Rebeka Lūcija Brālīte)
• Papildināti LMA lekciju kursi: Latvijas etnogrāfijas vēsture (Inese Sirica), Kompozīcija – etnogrāfija (Ieva Krūmiņa), Historisms Latvijā (Daina Lāce)
• Divas tematiskas vasaras skolas
• Mākslas pētījumi un meistarklases Baku Mākslas akadēmijā (Ieva Krūmiņa)
• Publiskas lekcijas un semināri par pētniecības rezultātiem (tostarp sadarbībā ar Siguldas Kultūras centru; Ieva Krūmiņa, Inese Sirica)
• Starptautiskas konferences Latvijā un ārvalstīs (Ieva Krūmiņa)
• Aizstāvēts bakalaura darbs “Arhitektu grupas “Māja” darbība no 1989. līdz 1991. gadam” (Rebeka Lūcija Brālīte)
• Aizstāvēti pētniecībā balstīti mākslas maģistra darbi:
  • “Priesteru tērpu izšuvumi. Etniskie un liturģiskie. Tautiskais un sakrālais” (Janta Meža)
  • “Vīriešu pērļu jostas 19. gs. tradīcija Latvijā” (Una Valtere)
  • “Etnisko tekstiliju otrreizēja pārstrāde” (Šarlote Baškevica)
• Aizstāvēta disertācija “Profesionālā tekstilmāksla no 20. gadsimta 90. gadiem līdz mūsdienām. Tekstilmākslas asociācijas nozīmes analīze” (Elīna Veilande-Apine)