Kreisā mala
Labā mala
Talitas Vālodzes personālizstāde “Mainīgais” Kalnciema kvartāla galerijā
No 13. jūnija līdz 27. jūnijam Kalnciema kvartāla galerijā būs aplūkojama Talitas Vālodzes personālizstāde “Mainīgais”. Izstādē būs apskatāmas jaunās mākslinieces diplomdarba gleznas, kas tapušas ar Ināras un Borisa Teterevu fonda atbalstu. Izstādes atklāšana un tikšanās ar mākslinieci 15. jūnijā plkst. 18.00.
Talitas Vālodzes mākslā liela nozīme ir dabai, tā var būt jau eksistējoša vai pašradīta situācija, kas tiek interpretēta savā veidā. Viņa cenšas iet tālāk par ierastu ainavu vai kluso dabu tādā ziņā, kā to esam pieraduši redzēt visā garajā mākslas vēstures griezumā. Māksliniece atkāpjas no konkrētiem tēliem vai konkrētas, ierobežotas telpas attēlošanas, svarīgāka ir bezgalības ilūzijas radīšana un paceltais skats no augstāka, attālināta punkta. Materiāla virsma tiek uztverta kā pietiekoši pašizsakoša. Skats uz to vērsts tieši no augšas. Cilvēks, kurš no savām pozīcijām vēro lietas sev apkārt, bieži vien nepievēršas tam, kas atrodas tieši zem viņa kājām.

Darbu pamatā ir autores pētījumi par pelējumu, kuru viņa pati audzēja uz piena produktiem speciāli izveidotā noslēgtā plaknē, kā arī netīrs un piedrazots pavasara ledus. Tā ierosināta, Talita radīja ogles zīmējumus un gleznas, pārvēršot šīs cilvēku apziņā noslāņojušās kā pretīgas, netīras un atbaidošas lietas estetizētā plaknē, ko vizuālās informācijas saņēmējs pēkšņi sāk uzskatīt par, nebaidīšos teikt, pat kaut ko skaistu. Izgaist robeža starp nepieņemamo un akceptējamo. Attēla pārveidošana no reāla uz mākslinieka rokām un domām apstrādātu virsmu spēj vienu un to pašu informāciju pilnībā pārģenerēt, radot jaunu realitāti. Vai cilvēka idejas par to, kas ir skaists un kas atbaidošs, radušās laika gaitā, citu personu un viedokļu ietekmes rezultātā, vai varbūt tā ir ģenētiska informācija, kas ierakstīta cilvēka DNS?

Arī izmantotie materiāli – papīrs un ogle – parāda atteikšanos no pierastās glezniecības tās tiešajā nozīmē, tomēr tie tiek lietoti gleznieciskā veidā, tādējādi izpludinot ierastās, vēsturiskās robežas. Monohromā krāsa izvēlēto, šajā gadījumā bieži vien netīro, pat pretīgo vielu, pārvērš abstrahētā virsmā ar dubultu nozīmi. Tāpat kā ledus kūstot kļūst netīrs un saplaisā vai mākslinieces izvēlētais jogurts sapūst, burbuļo un apaug ar pelējumu, arī ogle un pelni uz papīra šos materiālus pārveido estetizētā plaknē, kuras saknes meklējumas pavisam citur, nekā pirmajā brīdī varētu šķist. Tiek meklēta krāsas un formas pašvērtība virsmā un monohromijā. Krāsa, kas neizskatās pēc krāsas, nelielais toņu diapozons, kas tomēr spēj pateikt ļoti daudz. Tiek uzdots jautājums – kad neglītais pārtop par skaisto, kāpēc mēdzam lietas un vielas uzskatīt par pretīgām un kur šīs robežas izgaist?

Talita Vālodze dzimusi Saldū 1993. gadā, mācījusies Saldus 1. vidusskolā. Šobrīd jaunā māksliniece noslēgusi bakalaura programmas studijas Latvijas Mākslas akadēmijas glezniecības apakšnozarē. Līdz šim Talita piedalījusies vairākās grupu izstādēs un aizvadījusi jau divas personālizstādes. 2012. gadā māksliniece ieguvusi I. Zeberiņa prēmiju, bet 2014. gadā Mecenātes Ināras Teterevas stipendiju mākslā.

„Mecenātes Ināras Teterevas stipendijas mākslā” mērķis ir finansiāli atbalstīt spējīgus, centīgus Latvijas Mākslas akadēmijas studentus, piešķirot viņiem stipendijas. Katrā studiju gadā tiek piešķirtas divas stipendijas pilna laika bakalaura programmas studentiem un viena stipendija maģistrantūras programmas studentam. Katru stipendiju veido naudas piešķīrums līdz atbilstošās studiju programmas sekmīgai pabeigšanai, bet ne ilgāk kā trīs studiju gadus, studiju braucienu finansēšana stipendijas saņemšanas periodā un grants studenta darbu izstādei un publikācijai, pabeidzot studijas Latvijas Mākslas akadēmijā. Līdz šim stipendiju saņēmušas trīspadsmit LMA studentes.

Intervija ar mākslinieci: https://www.youtube.com/watch?v=InJjVa7Bo1Y
Komentāri