Kreisā mala
Labā mala
Atklāta vēstule par Latvijas augstākās izglītības studiju virzienu akreditācijas jautājumiem
Latvijas Mākslas augstskolu asociācijas atklāta vēsture par Latvijas augstākās izglītības studiju virzienu akreditācijas jautājumiem „Augstākās izglītības studiju virzienu akreditācija – politiskā ķīlniece”.
A. god. A.Bērziņa kungam
LR Prezidentam

Ļ. cien. S. Āboltiņas kundzei
LR Saeimas priekšsēdētājai

A. god. V.Dombrovska kungam
LR Ministru prezidentam


Rīgā, 2013. gada 22. februārī
Latvijas Mākslas augstskolu asociācija

Augstākās izglītības studiju virzienu akreditācija – politiskā ķīlniece
Atklātā vēstule par Latvijas augstākās izglītības studiju virzienu akreditācijas jautājumiem


Latvijas Mākslas augstskolu asociācija izsaka atzinību Latvijas Republikas Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājai Inai Druvietes kundzei par ātro un izlēmīgo rīcību, novēršot Latvijas augstākās izglītības sistēmas sabrukumu, kurš varēja iestāties, Izglītības un zinātnes ministrijai nespējot īstenot Augstskolu likumā noteikto studiju virzienu akreditāciju Augstskolu likumā noteiktos termiņos. Vienlaikus Latvijas Mākslas augstskolu asociācija aicina izdarīt visu iespējamo, lai novērstu atsevišķu politiķu politisko ambīciju radītos smagu un grūti labojamu seku riskus Latvijas augstākajā izglītībā.

Gribam vērst Jūsu uzmanību uz to, ka pašreizējai sarežģītajai un pretrunīgajai situācijai augstākās izglītības studiju virzienu akreditācijas jomā ir priekšvēsture, kura skaidri atklāj iesaistīto pušu negodprātīgo pozīciju, jau uzsākot pārmaiņu vadīšanu studiju virzienu akreditācijas jomā.

Vēlamies atgādināt, ka pāreja no studiju programmu akreditācijas uz studiju virzienu akreditāciju bija iecerēta kā viena no nozīmīgākajām reformām saskaņā ar Ministru kabineta apstiprināto „Pasākumu plānu nepieciešamajām reformām augstākajā izglītībā un zinātnē 2010.-2012.gadam”. Tās iedzīvināšanai bija paredzēts izmantot Eiropas Sociālā fonda projekta „Augstākās izglītības studiju programmu izvērtēšana un priekšlikumi kvalitātes paaugstināšanai”, kuru īstenoja Augstākā izglītības padome, vērtējumu rezultātus. Apzinoties iecerētās reformas nozīmīgumu, augstskolas brīvprātīgi piedalījās projekta īstenošanā, ieguldot ievērojamus finansiālos un darbaspēka resursus. Arī atbalstot Augstskolu likuma grozījumus 2011.gada vasarā, kas radīja pārmaiņu tiesiskos ietvarus, visi šo grozījumu iniciatori un atbalstītāji apzinājās to nozīmību un arī atbildības pilno nepieciešamību rīkoties, lai īstenotu iecerētās pārmaiņas.

Diemžēl, sākot ar 2012.gada vasaru, jau gatavojot „Augstskolu, koledžu un studiju virzienu akreditācijas noteikumus”, Izglītības un zinātnes ministrija ministra Roberta Ķīļa kunga vadībā vairākkārtīgi mēģināja attiekties no sākotnēji iecerētās reformas un sākt pilnīgi jaunu akreditācijas procesu, ignorējot Eiropas Sociālā fonda projekta „Augstākās izglītības studiju programmu izvērtēšana un priekšlikumi kvalitātes paaugstināšanai” rezultātus.

Gribam atgādināt, ka vairākkārtēji mēģinājumi apstiprināt „Augstskolu, koledžu un studiju virzienu akreditācijas noteikumus” tādā veidā, lai tie ļautu neņemt vērā Eiropas Sociālā fonda projekta „Augstākās izglītības studiju programmu izvērtēšana un priekšlikumi kvalitātes paaugstināšanai” rezultātus aizsākās jau ilgi pirms publiskajā telpā izskanēja apgalvojumi par iespējamo datu viltošanu vai projekta kvalitātes problēmām, kas līdz ar to liedz arī pēdējos uzlūkot kā objektīvus un kā no politiskās konjuktūras neatkarīgus. Ir pamats uzskatīt, ka ESF projekta rezultātu apšaubīšana ir politiski motivēta, lai sasniegtu ministra politiskos mērķus, nevis profesionāli izvērtētu Latvijas augstskolās īstenotos studiju virzienus. 

Gribam vērst arī Jūsu uzmanību uz nepieļaujamo situāciju, ka jau ilgāk nekā nedēļu publiskajā telpā tiek apšaubīta Eiropas Sociālā fonda projekta „Augstākās izglītības studiju programmu izvērtēšana un priekšlikumi kvalitātes paaugstināšanai” kvalitāte un vērtējumu objektivitāte balstoties Izglītības un zinātnes ministrijas pasūtītājā juridiskajā izvērtējumā, kurš joprojām nav publiski pieejams pat tiem, kuri ir tapuši par pārmetuma objektiem. Savukārt tā informācija, kura no šī ziņojuma ir nonākusi publiskajā telpā, ļauj secināt, ka tas satur virkni, viegli novēršanu kļūdu.

Tā piemēram, Izglītības un zinātnes ministrijas interneta vietnē ir publicēta kurioza informācija, ka „7 (septiņas) Latvijas Mākslas akadēmijas SP vērtētas aptuveni 2 (divu) stundu laikā, jo ekspertu grupa šajā dienā vērtēja vēl 3 (trīs) citas AII” (Par AIP īstenotā ESF projekta „Augstākās izglītības studiju programmu izvērtēšana un priekšlikumi kvalitātes paaugstināšanai” audita rezultātiem, http://izm.izm.gov.lv/aktualitates/informacija-medijiem/9575.html), lai gan Latvijas Mākslas akadēmija īsteno tikai trīs akreditētas studiju programmas – bakalaura, maģistra un doktora programmas mākslās! Ja arī pārējais ziņojuma teksts ir sagatavots ar tādu pašu kļūdu apjomu, tad tajā paustos secinājumus ir grūti izmantot objektīvas informācijas iegūšanai.

Diemžēl pašreizējā situācijā augstākās izglītības studiju virzienu akreditācijas jomā joprojām saglabājas daudz neatbildētu un neskaidru jautājumu. Arī ministrijas piedāvātais risinājums, kurš paredz, ka Eiropas Sociālā fonda projekta „Augstākās izglītības studiju programmu izvērtēšana un priekšlikumi kvalitātes paaugstināšanai” ekspertu vērtējumus varētu pārvērtēt Vācijas Augstākās izglītības akreditācijas aģentūras ASIIN pārstāvji, izmantojot joprojām nezināmu un publiski nepieejamu metodoloģiju, nerada pārliecību par akreditācijas procesu, jo saskaņā ar publiski pieejamo informāciju ASIIN ir specializējušie inženierzinātņu, datorzinātņu, dabas zinātņu un matemātikas bakalaura un maģistra studiju programmu akreditēšanā.

Ņemot vērā to, ka augstākās izglītības studiju virzienu akreditācijas aizkavēšanās apdraud Latvijas augstāko izglītību, ietekmē Latvijas valsts tēlu un iespaidos Latvijas un ārvalstu studentus studiju izvēles, Latvijas Mākslas augstskolu asociācija, kas apvieno trīs mākslas augstskolas, Latvijas Mākslas akadēmiju, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmiju un Latvijas Kultūras akadēmiju, aicina izdarīt visu iespējamo, lai studiju virzienu akreditācijas process noritētu Augstskolu likumā noteiktajos termiņos un izmantojot Eiropas Sociālā fonda projekta „Augstākās izglītības studiju programmu izvērtēšana un priekšlikumi kvalitātes paaugstināšanai” vērtējumus, kā arī izvairīties no riska zaudēt projektā ieguldītos ES līdzekļus, vairāk nekā vienu miljonu latu.

Latvijas Mākslas augstskolu asociācijas vārdā

Prof. Aleksejs Naumovs
Latvijas Mākslas akadēmijas rektors
Komentāri