Kreisā mala
Labā mala
Latvijas mākslas augstskolu apvienotās Senātu sēdes paziņojums
2012. gada 14. novembrī Latvijas Kara muzejā notika apvienotā Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas Senāta, Latvijas Kultūras akadēmijas Senāta un Latvijas Mākslas akadēmijas Senāta sēde. Aicinām iepazīties ar augstskolu izplatīto paziņojumu.
Apvienotās Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas Senāta, Latvijas Kultūras akadēmijas Senāta un Latvijas Mākslas akadēmijas Senāta sēdes paziņojums

Apzinoties Latvijas mākslas augstskolu atbildību nacionālās valsts, kultūras un valodas saglabāšanā, apzinoties kultūras un mākslas būtisko lomu nacionālās identitātes saglabāšanā, apzinoties augstākās izglītības izšķirošo nozīmi Latvijas valsts veidošanā, mēs, trīs mākslas augstskolu, kuru dibināšana un liktenis ir saistīts ar Latvijas valsti, jo Latvijas Mākslas akadēmija un Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija dibinātas 1919.gadā, bet Latvijas Kultūras akadēmija 1990. gadā kā pirmā atjaunotās valsts augstskola, senātu locekļi aicinām veikt tādas pārmaiņas Latvijas Republikas augstākajā izglītībā, kuras nodrošinātu Latvijas valsts, valodas, nacionālās identitātes, kultūras un mākslas saglabāšanu un attīstību.

Pārmaiņām būtu jāveicina Latvijas Republikas augstākās izglītības sistēmas modernizācija, iekļaujoties Eiropas augstākās izglītības telpā un pārvarot visus šķēršļus, kuri traucē mākslas, kultūras un radošo industriju augstākās izglītības īstenošanu visos augstākās izglītības līmeņos, nodrošinot augstākās izglītības, radoši mākslinieciskās darbības un pētniecības ciešu sasaisti. Tām būtu jānodrošina publiskā finansējuma palielināšana tādā apjomā, kas atbilstu Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām, kuras Latvija ir uzņēmusies, apņemoties pakāpeniski ieviest bezmaksas augstāko izglītību, un kas ļautu Latvijai sasniegt Eiropas Savienības izaugsmes stratēģijas „Eiropa 2020” noteiktos mērķus. Publiskā finansējuma palielinājums būtu jāsaista ar latviešu valodas lomas nostiprināšanu Latvijas Republikas augstākajā izglītībā, kultūrā, mākslā un zinātnē.

Tomēr LR Izglītības un zinātnes ministra Roberta Ķīļa līdzšinējā darbība liecina par nespēju un nevēlēšanos īstenot iepriekš minētos mērķus:
• Ministrs ir politiski atbildīgs par Latvijas Republikas Satversmes pārkāpšanu, diskreditēdams latviešu valodu kā nespējīgu darboties visos valsts pastāvēšanas līmeņos.
• Ministrs ir nomelnojis visu Latvijas augstāko izglītību, publiski pauzdams apgalvojumu, ka „mums ir tik sliktas augstskolas, ka labāk iet uz profesionāli tehniskajām skolām” .
• Ministrs ir tieši atbildīgs par pretrunīgā, patvaļīgā un kļūdainā metodikā balstīto „alternatīvo” studiju programmu izvērtējumu un ar to saistīto tā saucamo reitingu.
• Ministrs ar saviem autoritārajiem lēmumiem, tai skaitā publiskojot plānus, kuri apdraud augstskolu autonomiju un demokrātiju, iedibina demokrātiskai valsts pārvaldei svešu politisko lēmumu pieņemšanas praksi.
• Ministra izvēlētā provokāciju un dialoga partnera diskreditēšanas metode neveido komunikāciju ar nozari un nekalpo par platformu nozares attīstībai.

Ņemot vērā Izglītības un zinātnes ministra Roberta Ķīļa haotisko darbību, augstākās izglītības reformu plāna trūkumu, nevēlēšanos veidot dialogu ar augstskolām un studējošajiem, paužam pārliecību, ka turpmāka Roberta Ķīļa kunga atrašanās Izglītības un zinātnes ministra amatā vairs nevar nodrošināt kvalitatīvi plānotu un vadītu reformu procesu, izsakām Izglītības un zinātnes ministram Robertam Ķīlim neuzticību un pieprasām ministra Roberta Ķīļa demisiju un nomaiņu ar cilvēku, kuram būtu pienācīga kompetence augstākās izglītības un zinātnes jomā un nepieciešamās pārmaiņu vadības prasmes.

Latvijas Mākslas augstskolas apzinās, ka Latvijas augstākās izglītības sistēmā ir nepieciešamas kvalitatīvas izmaiņas studentu interesēs. Visos mūsu valsts attīstības posmos mākslas augstskolas savā darbībā ir atbalstījušas un turpina veicināt tādas reformas, kas atbilst un nodrošina Latvijas valsts, valodas, nacionālās identitātes, kultūras un mākslas saglabāšanu un attīstību. Latvijas Mākslas augstskolas piedāvā savu palīdzību visu līmeņu kultūrizglītības politikas izstrādei.

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas Senāta priekšsēdētāja
profesore Dr. art. Ilma Grauzdiņa

Latvijas Kultūras akadēmijas Senāta priekšsēdētājs
asociētais profesors Dr. phil. Edmunds Apsalons

Latvijas Mākslas akadēmijas Senāta priekšsēdētājs
asociētais profesors Dr. art. Andris Teikmanis
Komentāri
Jānis [ 23:33 14.11.2012. jenkijs [at] e-apollo.lv ]
Es par Koķi - viņai vismaz galva uz pleciem bija :D
tortilja [ 20:36 14.11.2012. ]
gribas atpakaļ Rivžu vai Koķi?