Kreisā mala
Labā mala

Scenogrāfijas apakšnozare un katedra

Dibināšanas gads 1921.

Scenogrāfijas apakšnozares studentu apmācības programmā ietilpst teorētisko un praktisko zināšanu un darba iemaņu apguve jaunu funkcionāli pielietojamu lietu un sadzīviskās vides projektu izstrādei. Studijas Scenogrāfijas apakšnozarē sagatavo māksliniekus, kas nodarbojas ar telpas risinājumiem galvenokārt teātra, operas, baleta un citām izrādēm. Apakšnozares uzdevums - iemācīt studentiem vizualizēt literāro darbu vai ieceri, kurā balstīta režisora koncepcija. Scenogrāfijas studenti mācās ar dažādām jaunrades metodēm objektīvo telpu padarīt par subjektīvi uztveramu mākslas darbu.

Scenogrāfijas katedras obligātās izvēles kompozīcijas studiju kursu uzdevumu saturā ietilpst:
1. Teorētiskā daļa.
Studenti apgūst skatuves dizaina pamatus, telpiskās kompozīcijas un plaknes kompozīcijas principus un scenogrāfa kvalifikācijai nepieciešamās zināšanas teorētiskajās disciplīnās: maketēšanu, perspektīvu un tēlotāju ģeometriju, telpas apgaismošanas principus, ergonomiku, tērpu vēsturi un tērpu veidošanas principus.

2. Specialie priekšmeti.
Formas, krāsas un telpas izjūtu attīstīšanai studenti apgūst plaknes (2D) un telpas (3D) organizācijas principus, mācās zīmēšanu, gleznošanu, veidošanu, grafikas tehnikas, formas tektoniku un krāsu mācību. Liels īpatsvars ir reālo pasūtījumu īstenošanai - teātra izrāžu veidošanai. Projektēšanas uzdevumi kompozīcijā ir sakārtoti secībā ar pieaugošu sarežģītības pakāpi. Studējošie apgūst speciālās zināšanas un iemaņas profesionālajam darbam gan ar klasiskiem, gan moderniem paņēmieniem, tajā skaitā ar grafiskajām un telpiskajām datorprogrammām. Projektēšanas uzdevumi tiek veikti izstrādājot maketus videi un telpai, kā arī detaļu skices telpu aprīkojumam (mēbeles, priekšmeti, instalācijas), materiāliem un tērpiem.

3. Praktiskai izstrādāšanai materiālā paredzēti studiju uzdevumi.
Praktiskās studijas tiek izstrādātas divējādi - kā projektu izstrāde līdz noteiktai idejas gatavības pakāpei, kas atbilst reālam pieteikumam izrādes veidošanai, vai kā darbs pie reālas scenogrāfijas teātrī, kino u.tml.

Studiju gaitā topošie scenogrāfi strādā pie noteiktu lugu telpas risinājumiem. Mācību procesā tiek veidoti mēroga maketi, scenogrāfijas meti, kostīmu un izrāžu plakātu skices, kā arī apgūta trīsdimensiju vide, izmantojot datortehnoloģijas.

Studentu diplomdarbi bieži tiek veidoti kādai konkrētai izrādei Latvijas teātros, sadarbojoties ar profesionāliem režisoriem, piemēram, Māru Ķimeli, Pēteri Krilovu un citiem. Studiju ietvaros studenti apmeklē iestudējumus Lietuvā un Igaunijā, lai iegūtu tiešu priekšstatu par teātra aktualitātēm Baltijas valstīs.

Scenogrāfijas katedra ar saviem studentiem ar atzīstamiem panākumiem regulāri piedalās prestižajā Prāgas scenogrāfijas kvadrinnālē, kur 2011. gadā jau otro reizi pēc kārtas par savu ekspozīciju saņēmuši augstāko apbalvojumu - zelta medaļu. Katedrai ir savas studiju telpas.

Noderīga informācija:
- Personāls
- Galerija
- Mācību priekšmeti

Katedras vadītājs:
asociētais profesors Mārtiņš Kalseris

Katedras docētāji:
- emeritētais profesors Andris Freibergs;
- docents Viktors Jansons;
- docents Kristians Brekte;
- pasniedzēja Kristīne Pasternaka;
- pasniedzēja Ineta Sipunova;
- laborants Artūrs Arnis.

Latvijas Mākslas akadēmijas studentiem zelts 12. Prāgas Scenogrāfijas kvadriennālē (0 komentāri)
Latviju pāršalkusi ziņa, ar ko lepoties - 2011. gadā jau otro reizi pēc kārtas Latvijas Mākslas akadēmijas Scenogrāfijas apakšnozares studenti par savu ekspozīciju saņem augstāko apbalvojumu - zelta medaļu - prestižajā Prāgas Scenogrāfijas kvadriennālē. Šīgada ekspozīcijas nosaukums "Šekspīrs + Čehovs + Bekets + Blaumanis". Tēmas autors ir Scenogrāfijas katedras docents, režisors Viktors Jansons, bet kurators un ekspozīcijas arhitekts - scenogrāfs un katedras vadītājs Andris Freibergs.
Lasīt vairāk ...