Kreisā mala
Labā mala

LATVIJAS MĀKSLAS AKADĒMIJAS VĒSTURE

Latvijas Mākslas akadēmijas dibinātājs ir viens no pirmajiem latviešu profesionālajiem gleznotājiem Vilhelms Purvītis (1872-1945), kurš pēc studijām Pēterburgas Mākslas akadēmijā kopā ar studiju biedriem Jāni Valteru un Jani Rozentālu veidoja nacionālās mākslas vidi Latvijā. Viņi rīkoja personālizstādes, piedalījās vāciskās Rīgas Mākslas veicināšanas biedrības organizētajās, kā arī Pēterburgas un ārzemju izstādēs, izveidoja Latviešu mākslas veicināšanas biedrību (1911), atvēra savas studijas, strādāja par pedagogiem Rīgas pilsētas mākslas skolā, kas uzplauka Vilhelma Purvīša vadībā laikā no 1909. gada līdz Pirmajam pasaules karam. 1913. gadā Vilhelms Purvītis bija ievēlēts par akadēmiķi Pēterburgas Mākslas akadēmijā, bet noraidīja piedāvājumu vadīt ainavu darbnīcu, jo pēc Latvijas Republikas neatkarības iegūšanas vēlējās īstenot ieceri izveidot mākslas augstskolu Rīgā. Latvijas Mākslas akadēmija dibināta 1919. gada 20. augustā, studiju darbs uzsākts 1921. gada 12. oktobrī.

Otrā pasaules kara dramatisko notikumu laikā, neraugoties uz grūtībām un represijām okupāciju apstākļos, akadēmijas mācībspēki turpināja studentu apmācību. Arī padomju varas gados (1944-1990) pastāvīga ideoloģiskā spiediena klātbūtnē, kas jo īpaši dramatiski izpaudās 40. gadu nogalē un 50. gadu sākumā, Latvijas Mākslas akadēmija centās saglabāt demokrātiskas apmācības tradīcijas, studentu un pasniedzēju attiecības balstot koleģiālā uzticībā.

Politiskā Atmoda un Latvijas neatkarības atjaunošana 1990. gadā, kas radīja priekšnoteikumus akadēmijai tradicionāli raksturīgā meistardarbnīcu apmācības veida atjaunošanai un reintegrācijai pasaules mākslas un kultūras procesos, noteica nepieciešamību rast līdzsvaru starp mākslas pedagoģijas akadēmisko tradīciju un jauno mākslas mediju nosacīto mūsdienu kultūras paradigmu.

Latvijas Mākslas akadēmija atrodas vienā no iespaidīgākajiem Rīgas 20. gadsimta sākuma arhitektūras pieminekļiem - neogotiskajā Biržas komercskolas ēkā (arhitekts V. L. Bokslafs). Pēc pasūtītāja - Rīgas Biržas komitejas - prasības ēka tika veidota „ķieģeļu gotikas" formās, atspoguļojot Hanzas pilsētas vēsturiskās tradīcijas. Ēkas apjomu kārtojumā skaidri atspoguļojas celtnes iekšējā telpiskā struktūra: mācību klases atrodas gar Krišjāņa Valdemāra ielu, bet Lielā zāle, kāpņu telpa un skolotāju dzīvokļi - gar Kalpaka bulvāri. Ēkas iekšējā un ārējā apdarē izmantoti augstvērtīgi vietējie un importētie materiāli - parasti, profilēti vai glazēti sarkanie apdares ķieģeļi, keramikas flīzes, dažādi akmeņi. Ieejas portika kolonnas izgatavotas no Rembates dolomītsmilšakmens. Vairākos iekštelpu apdares ornamentālajos gleznojumos izmantoti jūgendstila motīvi. Milzīgās jūgendstila vitrāžas kāpņu telpas logos izgatavotas E. Todes darbnīcā Rīgā.

Pašlaik Mākslas akadēmijas Restaurācijas apakšnozares pārraudzībā norit padomju laikā mainīto interjeru restaurācija.

Izmantotie avoti:
Jānis Krastiņš, Ivars Strautmanis. Lielais Rīgas arhitektūras ceļvedis. - Rīga: Puse, 2002.
L. Bremša, A. Brasliņa, D. Bruģis, S. Pelše, I. Pujāte. Latvijas mākslas vēsture. - Rīga: Pētergailis, 2004.