Kreisā mala
Labā mala

LATVIJAS MĀKSLAS AKADĒMIJAS MĀKSLAS VĒSTURES INSTITŪTS

Latvijas Mākslas akadēmijas Mākslas vēstures institūta pastāvēšanu pamato fundamentālu pētījumu nepieciešamība par Latvijas un ar Latviju saistītu reģionu vizuālo mākslu un arhitektūru, kā arī mākslas zinātnes teoriju un metodoloģiju pilnveidošana.

Institūta stratēģiskais mērķis ir apzināt, interpretēt un popularizēt Latvijas senāko un jaunāko periodu vizuālo mākslu parādības, izmantojot tradicionālās publikāciju formas (raksti krājumos, žurnālos, grāmatas, disertācijas, referāti zinātniskās konferencēs) un jaunāko tehnoloģiju sniegtās iespējas (interneta vide, elektroniskie resursi), izmantot pētnieciskās iestrādes gan Latvijas Mākslas akadēmijas studiju programmu īstenošanā, gan sadarbībā ar citām pētniecības un izglītības institūcijām Latvijā un ārzemēs.

Darba virzieni
Viens no svarīgākajiem – uzsāktais kolektīvais ilgtermiņa darbs pie Latvijas mākslas vēstures internetā latviešu un angļu valodā.

Ikgadējo mākslas vēsturnieka Borisa Vipera (1888–1967) piemiņas lasījumu sarīkošana un rakstu krājumu sērijas Materiāli Latvijas mākslas vēsturei izdošana.

Zinātniskā žurnāla Mākslas vēsture un teorija izdošana (kopš 2003) ar mērķi iepazīstināt nozares speciālistus un citus interesentus Latvijas un ārzemju kultūras sabiedrībā ar jaunākajiem sasniegumiem mākslas vēstures un teorijas jomā. Žurnāla raksti starptautiskai auditorijai pieejami Central and Eastern European Online Library (CEEOL). Izdevums ir indeksēts datu bāzēs The Central European Journal of Social Sciences and Humanities (CEJSH) un Kunstbibliotheken-Fachverbund Florenz-München-Rom (Kubikat).

Kultūrizglītību un zinātnisko tūrismu veicinošu izdevumu sagatavošana ceļvežu (sērija Rīgas mākslas un arhitektūras pieminekļi) un elektronisku resursu veidā.

Pedagoģiskais darbs Latvijas Mākslas akadēmijā – lekciju kursi bakalaura un maģistra studiju programmā (ikonogrāfija, jaunatklājumi Latvijas mākslas vēsturē), doktora darbu vadīšana, recenzēšana un publicēšana, piedalīšanās promocijas padomē.

Institūta darbinieku individuālie pētnieciskie projekti. Materiālu vākšana arhīvos un bibliotēkās, arhitektūras un mākslas pieminekļu izpēte in situ. Gūto atziņu interpretēšana un publikāciju sagatavošana. Kvalifikācijas pilnveidošana, apgūstot jaunāko nozares literatūru, un papildināšanās radniecīgās institūcijās ārzemēs.

Uzkrāto vizuālo materiālu sistematizācija un arhivēšana, papildinot uzsākto datu bāzi.

Detalizētu informāciju sk. www.lma-mvi.lv.

Pēdējo gadu nozīmīgākās publikācijas:

"Pirmais Rīgas pilsētas arhitekts Johans Daniels Felsko (1813-1902)"
Daina Lāce.
Rīga: LMA Mākslas vēstures institūts.
Rīga: Mākslas vēstures pētījumu atbalsta fonds, 2012. 384 lpp., 174 att.
Sērija: Latvijas Mākslas akadēmijas Mākslas vēstures institūta disertācijas III.

Mūrnieka dēls Johans Daniels Felsko (1813–1902) ir pirmais Rīgas pilsētas būvmeistars, kas ieguva akadēmisku izglītību un pilsētas arhitekta amata nosaukumu. Sagaidot divsimtgadi kopš arhitekta dzimšanas, klajā laista Dainas Lāces monogrāfija, kuras pamatā ir Latvijas Mākslas akadēmijas Promocijas padomē 2010. gadā aizstāvētā disertācija.
"Personība mākslas procesos"
Sastādītāja un redaktore: Kristiāna Ābele
Mākslinieks: Juris Petraškevičs
Rīga: Neputns, Mākslas vēstures pētījumu atbalsta fonds, 2012
296 lpp.

Sērija „Materiāli Latvijas mākslas vēsturei”
"Rīgas pilsētas arhitekts JOHANS DANIELS FELSKO 1813-1902"
Teksta autore un sagatavotāja: Daina Lāce.
Redaktore: Zanda Redberga.
Fotogrāfs: Aivars Siliņš.
Dizaineres: Ingūna Elere, Tatjana Raičiņeca.
40 lpp. ar krāsainām ilustrācijām.

Buklets ir pieejams arī angļu valodā.

Bukletus interesenti var saņemt Rīgas pašvaldības aģentūrā "Rīgas pilsētas arhitekta birojs" Dzirnavu ielā 60a–21, iepriekš sazinoties pa tel. +371 67105941.
"Latvijas vizuālās mākslas Eiropas kontekstā"
Sast. Elita Grosmane.
Rīga: Latvijas Mākslas akadēmijas Mākslas vēstures institūts, Mākslas vēstures pētījumu atbalsta fonds, 2011.
144 lpp.

Apvienotā Pasaules latviešu zinātnieku III un Letonikas IV kongresa sekcijas referāti.
"Latvijas Mākslas akadēmijas ēka"
Ceļvedis
Teksta autore: Daina Lāce.
Mākslinieks: Aivars Sprūdžs.
Rīga: Latvijas Mākslas akadēmijas Mākslas vēstures institūts, Mākslas vēstures pētījumu atbalsta fonds, 2011.
24 lpp.

Sērija "Rīgas mākslas un arhitektūras pieminekļi".

Grāmata ir pieejama arī angļu valodā.
"Latvijas Zinātņu akadēmijas ēka"
Ceļvedis
Teksta autore: Maija Rudovska.
Mākslinieks: Ivo Simsons.
Rīga: Latvijas Mākslas akadēmijas Mākslas vēstures institūts, 2009.
22 lpp.

Sērija "Rīgas mākslas un arhitektūras pieminekļi".

Grāmata ir pieejama arī angļu valodā.
"Senā Jelgava"
Sast. Elita Grosmane.
Mākslinieks: Juris Petraškevičs.
Rīga: Neputns, 2010.
336 lpp., 359 att.

Rakstu krājuma "Senā Jelgava" tapšana saistīta ar sabiedrības intereses pieaugumu par Latvijas pilsētu vēsturi. Īpaši svarīga šai ziņā ir Jelgava (agrāk Mītava), kura tāpat kā Kēnigsberga (tagad Kaļiņingrada) un Narva pieder pie Otrajā pasaules karā visvairāk cietušajām Austrumbaltijas pilsētām. Vairumā gadījumu atjaunot zudušās kultūras vērtības vairs nav iespējams, bet atsaukt atmiņā, cik aktīva un bagāta bijusi Jelgavas kultūras dzīve, kas noticis arhitektūras un mākslas jomā, palīdzēs saturiski un vizuāli piesātinātais izdevums.
"Mākslas vēsture un teorija" 2011/14
LMA Mākslas vēstures institūta žurnāls
Galvenā redaktore: Elita Grosmane.
Māksliniece: Ieva Vīriņa.
"Mākslas vēsture un teorija" 2010/13
LMA Mākslas vēstures institūta žurnāls
Galvenā redaktore: Elita Grosmane.
Māksliniece: Ieva Vīriņa.
"Mākslas vēsture un teorija" 2009/12
LMA Mākslas vēstures institūta žurnāls
Galvenā redaktore: Elita Grosmane.
Māksliniece: Ieva Vīriņa.
 
"Johans Valters"
Kristiāna Ābele
Rīga: Neputns, 2009.
400 lpp., 417 att.

Gleznotājs Johans Valters (1869-1932) uz 20. gs. sliekšņa veicināja spēcīgu modernas gleznieciskās kultūras uzplaukumu Latvijā, bet 1906. gadā pārcēlās uz Vāciju. Uz mainīgā pilsētu, valstu, laikmetu un stilistisko ietekmju fona viņa personība un jaunrade attīstījās pastāvīgā glezniecības, mūzikas, mākslas teorijas un pedagoģijas mijiedarbībā. Valters ilgi dēvēts par "visnoslēpumaināko no latviešu mākslas virsotnēm", taču kopš 20. gs. 90. gadu beigām notikuši daudzi atklājumi, kas ļauj aizpildīt agrākās zināšanu plaisas, lai rekonstruētu gleznotāja veikumu un starptautisko dzīvesstāstu.