Kreisā mala
Labā mala
Latvijas Mākslas akadēmijas Tekstilmākslas katedras 50 gadu jubilejas projekts "Tekstils LV"

2011. gada oktobrī Latvijas Mākslas akadēmija atzīmēja savas 90 gadu pastāvēšanas gadskārtu. Gadu gaitā Latvijas Mākslas akadēmijas paspārnē radītas un savu profesionālo attīstības ceļu šobrīd veic četrpadsmit apakšnozares mākslā, dizainā un mākslas zinātnē. 2011. gada rudenī tika atzīmēta 50. gadskārta kopš Latvijas Mākslas akadēmijā uzsākta profesionāla tekstilmākslas izglītība, kas, Latvijas kultūrai nesot neskaitāmus spilgtus un talantīgus tekstilmāksliniekus, devusi specifisku, interesantu un bagātu artavu Latvijas mākslas pasaulei.

Latvijas tekstilmāksla ir tradīcijām bagāta un veidojusies 50 gadu ilgā laika periodā. To caurvijušas klasiskās tradīcijas, padomju laika mākslas mijiedarbība ar individuālas izpausmes vēlmi, ietekmējis lietišķās mākslas periods, Rūdolfa Heimrāta personība. Laika gaitā šie aspekti Latvijas tekstilmākslai veidojuši savu rokrakstu un kanonu. Tieši šī tēla stabilitāte radusi nepieciešamību pētīt Latvijas tekstilmākslas veidošanās ietekmes un attīstības norises gan vēsturiskajā, gan mūsdienu kontekstā, tomēr projekta uzdevums nav fokusēties uz pagātnes apceri par Latvijas tekstilmākslas tradīcijām vien, bet gan tās vērtēt un rast atbildi uz jautājumiem - kāda Latvijas tekstilmāksla ir mūsdienu kontekstā, kurp tā virzās un kā to iespējams pilnvērtīgāk attīstīt?

Atzīmējot šo gadskārtu, Latvijas Mākslas akadēmijas Tekstilmākslas katedra sadarbībā ar citu nozaru speciālistiem organizēja projektu "Tekstils LV", kura mērķi ir:
- iepazīstināt sabiedrību ar tekstilmākslas daudzpusību, iespējami plaši un informatīvi atainojot tās darbības jomas;
- radīt diskusiju par Latvijas tekstilmākslas kopainu mūsdienu mākslas kontekstā;
- veidot tekstilmākslas izglītības ilgtermiņa attīstības plānu;
- dibināt un uzturēt starptautiskus kontaktus nozares speciālistu vidū;
- apkopot un sistematizēt 50 gadu laikā radīto materiālu.

Saglabājot konceptuālo vienotību, projekta „Tekstils LV" centrālo asi veido trīs pamata izstādes, kas pēta tekstilmākslas attīstības ceļu, svaru kausos liekot tās stiprās un vājās puses, kā arī veic informatīvu un izglītojošu funkciju to mērķauditorijām.

Izstāžu ciklā ietilpst radošo kapacitāti un vēsturisko ceļu atainojoša izstāde „Zelta griezums" Latvijas Nacionālā Mākslas muzeja izstāžu zālē „Arsenāls". Izstādes ievaddaļā, uzsverot tekstilmākslas vēsturisko sakņu pašvērtību un to apzināšanās svarīgumu, tiks atspoguļota Latvijas tekstilmākslas vēsture un iekļauti informatīvi skaidrojumi par tās specifiku un saturu, tādējādi ilustrējot tekstilmākslu kā vienu no daudzveidīgākajām un elastīgākajām mākslas nozarēm, kas darbības specifikā ietver gan klasiskās tās izpausmes, gan dizainu un zinātniskās tehnoloģijas jeb tā saucamo gudro tekstilu, kā arī tik eksperimentālu un visaptverošu nozari kā šķiedru māksla. Otrās, radošo darbu ekspozīcijas mērķis ir iespējami plaši atainot radoši aktīvo tekstilmākslinieku pēdējo trīs gadu veikumu mākslā, sniedzot iespēju ielūkoties tekstilmākslas kopainā mūsdienās.

Otrā izstāde „Kā kļūst par tekstilmākslinieku" Latvijas Mākslas akadēmijas aulā tiks veidota kā tekstilmākslas studiju procesu atspoguļojoša izstāde, kuras mērķis ir parādīt ceļu kā profesionālajā izglītībā veidojas tekstilmākslinieks. Izstādē tiks eksponēti studiju darbi, sniedzot ieskatu tās izglītības programmā un demonstrējot studentu radošo veikumu.

Kā trešais notikums šajā projektā iekļauta konceptuāla izstāde „Kas ir Latvijas tekstilmākslas identitāte?", kuras mērķis ir definēt Latvijas tekstilmākslas identitāti un rosināt par to diskusijas gan mākslinieku, gan skatītāju vidē, rodot atbildi uz jautājumu - kādi mēs esam? Izstāde veidota divās daļās, kuras katra atspoguļos savas atbilžu versijas par vienu un to pašu jautājumu „Kas ir Latvijas tekstilmākslas identitāte?" - vienu no izstādes daļām veidos Latvijas tekstilmākslinieki, meklējot Latvijas tekstilmākslas identitātes formulu; otru daļu - citu nozaru mākslinieki, kas radīs, viņuprāt, atbilstošāko Latvijas tekstilmākslas identitātes portretu, tādējādi no sava skatupunkta vērtējot Latvijas tekstilmākslu mūsdienu mākslas kontekstā.

Projekta ietvaros tiks organizēta divu dienu starptautiska konference ar mērķi pieredzes apmaiņas ceļā gūt jaunas zināšanas, radīt diskusijas par tekstilmākslā notiekošo pasaules kontekstā, veidot un uzturēt kontaktus ar sadarbības partneriem, izglītības iestādēm un attīstīt ciešāku uz sadarbību vērstu platformu tekstilmākslas attīstības ilgtermiņa plāna izstrādei. Iezīmējot tekstilmākslas pamata nozaru dalījumu arī konference tiek veidota četrās darbības jomās kā "māksla", "dizains un tehnoloģijas", "izglītība" un "amatniecība" kopā pulcējot šo nozaru speciālistus no Baltijas valstīm, Skandināvijas, Centrāleiropas un Dienvideiropas valstīm.

Projekta ilgtspējas nodrošināšanai kā arī uzsverot informācijas apmaiņas nozīmīgumu, tiek veidots Tekstilmākslas apakšnozares absolventu katalogs un projekta mājas lapa www.tekstilslv.lv, kas, projektam noslēdzoties, kļūs pat Tekstilmākslas apakšnozares oficiālo mājas lapu. Datu bāzes mērķis ir sistematizēt un apkopot 50 gadu darbības laikā gūto materiālu, kas atspoguļos tekstilmākslinieku radošo veikumu, gaitas un kontaktinformācija, kā arī pētnieciskos materiālus, kas tiks sagatavoti projekta izstādēm un padarīt tos pieejamus interesentiem.

Projekta laikā paredzētas arīdzan citas projekta programmu papildinošas aktivitātes kā personālizstādes, grupu izstādes, lekcijas, radošās darbnīcas, diskusijas, intervijas ar māksliniekiem u.c.

Projekta ilgtermiņa ieguvums ir būtiska profesionālās tekstilmākslas izglītības pilnveide, nozīmīga pieredzes gūšana, sadarbojoties ar savas nozares ārvalstu speciālistiem, kā arī ieguldījums šīs mākslas nozares materiālu digitalizēšanā un sistematizēšanā, kas garantē šo materiālu pieejamību mērķauditorijām.


Izstādes "Zelta griezums" nolikums (1 komentāri)
Latvijas Mākslas akadēmijas Tekstilmākslas katedras 50 gadu jubilejas projekta „Tekstils LV" izstādes „Zelta griezums" konkursa nolikums apstiprināts LMA Tekstilmākslas katedras sēdē, 2010. gada 15. decembrī.
Lasīt vairāk ...